Otrais festivāls “Dzeja bez robežām”

12.06.2018

No 8. līdz 10. jūnijam Rīgā otro reizi notika trilingvāls dzejas festivāls “Dzeja bez robežām”, kā arī tika pasniegta festivāla literārā balva — par laureāti kļuva dzejniece no Izraēlas Efrata Mišorija.

Latvijas simtgades gadā par festivāla viesvalsti kļuva Izraēla, kas šogad arī svin savu jubileju - tā tika dibināta pirms 70 gadiem. Trīs dienu laikā Kaņepes Kultūras centrā skanēja dzejoļi latviešu, krievu valodās un ivritā — katrs dzejolis oriģinālā un atdzejojumā divās valodās. Latvijas, Krievijas un Izraēlas poētisko tradīciju pārstāvēja vecākās paaudzes izcili meistari, kā arī jaunākas paaudzes spilgtākie pārstāvji, dažādu māksliniecisku virzienu pārstāvji. Ingas Gailes dzejas iezīmes - sieviešu skatiena asums un nesamierinātība, privātās dzīves riskantas un traumatiskas tēmas, kas ved pie pasaules uzbūves līmeņa vispārinājumiem — skanēja vēl spilgtāk uz Valerija Ledeņova miniatūru vai Jekaterinas Zaharkivas izsmalcināto meditāciju fona. Izraēlas dzejnieka Dorija Manora mīlas lirika klasiskajā formā, pat līdz sonetam, īpaši iespaidoja kontrastā ar citu festivāla viesu tekstiem — Efratas Mišorijas spēles, konceptuālo dzeju un Avišaloma fon Šiloaha epatāžas variācijām par Bībeles tēmām.

Dialoga ideja, kas ir festivāla pamatā, īpaši spēcīgi tika izteikta ar to, kādā veidā dzejnieki aktīvi bija uzņēmušies atdzejotāju lomas — Uldiz Bērziņš bez saviem dzejoļiem ir prezentējis klausītājiem Gali-Danas Zingeras tekstu atdzejojumus no ivrita; pati Gali-Dana Zingera visas trīs dienas iepazīstināja klausītājus ar krievu tekstu atdzejojumiem uz ivritu un ivrita dzejoļu atdzejojumiem krievu valodā. Par to, cik daudz dzejniekam nozīmē darbs ar svešvalodu un citu autoru dzejoļiem tika runāts apaļā galda diskusijā “Atdzeja kā iespēja un nepieciešamība”, kas notika grāmatnīcā “Bolderāja”: dzejnieks un filozofs no Izraēlas Zalijs Gurevičs īpaši pasvītroja, ka atdzejas nepieciešamība ir tas, ka pateicoties tai mēs saprotam cik lielā mērā mēs nesaprotam citus cilvēkus un ka nav iespējams precīzi nodot cita cilvēka domu. Uzmanība, veltīta citam cilvēkam, cilvēka citādībai, bija viena tēmām diskusijā “Kvīra dzeja mūsdienās”, kas ir notikusi Baltijas praida pasākumu nedēļā Rīgā; kā teica Izraēlas dzejnieks Dorijs Manors, atsaucoties uz Marinas Cvetajevas aforismu, - dzejnieka dabiskais stāvoklis ir piederēt mazākumam.

Par festivāla īpašu notikumu kļuva muzikāli-poētiskie priekšnesumi — Inga Gaile un Jekaterina Zaharkiva uzstājās sadarbībā ar mūziķiem no Rīgas Māri Butleru un Maksimu Šentelevu, bet Artūrs Punte apvienoja savā priekšnesumā dzeju ar skaņas kompozīciju.

Festivāla noslēgumā dzejnieki-dalībnieki slepenā balsojumā izvēlējās festivāla balvas uzvarētāju. Par laureāti kļuva dzejniece un režisore no Izraēlas — Efrata Mišorija — septiņu grāmatu autore, Izraēlas ministru prezidenta prēmijas laureāte (2001.g.). Izteicot siltu pateicību saviem kolēģiem un klausītājiem, Mišorija teica, ka dažu dienu laika ir iemīlējusies Rīgā. Festivāla laureātei tika pasniegts balvas simboliskais veidols — Vikas Ekstas mākslas darbs; balvas materiālais nodrošinājums ir laureāta dzejas krājuma publicēšana latviešu un krievu valodās. Festivāla noslēguma arī notika 2017. gada laureātes Gaļinas Rimbu grāmatas "Kosmosa prospekts" prezentācija, grāmatu prezentēja atdzejotāji Arvis Viguls un Dainis Deigelis.

Festivālu “Dzeja bez robežām” rīkoja biedrība “Literatūra bez robežām” (Literature without borders), Latvijas nekomerciālā organizācija, kas nopublicēja virkni poētisko krājumu krievu, latviešu un angļu valodās, kā arī piedāvā rezidences iespējas dzejniekiem un atdzejotājiem. Festivāla kuratori — Dmitrijs Kuzmins, Jeļena Glazova, Raimonds Ķirķis. Festivāls tika rīkots ar Izraēlas vēstniecības, Izraēlas ministru prezidenta administrācijas organizācijas “Nativ” un Valsts Kultūrkapitāla fonda finansiālu atbalstu. Festivālu apmeklēja Izraēlas vēstniece Latvijā Lironne Bar-Sadē.


Dmitry Danilov's reading in Riga

13.05.2018

Dmitry Danilov throughout the 2000s won the recognition of readers and experts as a prose writer, then he also got popularity as a dramatic author: he was recently recognized as the best plawright of 2017 by the leading Russian theater award “Golden Mask”. Nevertheless, Danilov confessed during his readings at the Riga club “Bolderaya” on May 12, to the greatest extent he has been busy with poetry in recent years, having published four collections of poems in five years.

The verses that sounded at the evening paradoxically combine a keen observation to a diverse everyday life with immediate reflection on the precedent texts. The good-natured contemplation of an Orthodox Buddhist provides Danilov with an absolute individuality of voice plasticity. In a subsequent conversation with the writers Vladimir Ermolaev and Anton Botev, another Danilov's paradox was pointed out: innovative literary practices coexist in his life with the consistent conservatism of the socio-political position. Summarizing the discussion, Danilov noted that for him Orthodoxy, rather than becoming an answer to the basic questions of being, is instrumental in unlocking the horizon of сommonplace thinking, in providing him with new contradictions and riddles.


Jaan Kaplinski is awarded with Estonian Cultural Capital Foundation's prize

14.03.2018

Jaan Kaplinski's poetry collection “Wegener's Smile” (Literature Without Borders, 2017) was awarded tonight with the prize for the best Russian book of Estonian author; the book has shared the award with Elena Skulskaya's novel and Igor Kotiukh's prose poetry. The prize, established by Estonian Cultural Capital Foundation, started in 2001 and is awarded by the National Day of native languages.


Polina Barskova is awarded with “Anthologia” Prize

24.12.2017

Polina Barskova's poetry collection “Air alert” (Literature Without Borders, 2017) was awarded tonight with “Anthologia” poetry prize established by “Novy Mir” (New World) literary magazine; the decision was announced by the magazine's editor-in-chief Andrei Vasilevsky. The prize started in 2004, among its earlier laureats there are leading Russian poets Sergei Gandlevsky, Mariya Stepanova and others. “Novy Mir” magazine is published in Moscow since January 1925.


Stanislav Lvovsky is awarded with Andrei Bely Prize

30.11.2017

Stanislav Lvovsky's poetry collection “Poems from the book and other poems” (Literature Without Borders, 2017) was awarded tonight with the Andrei Bely Prize, as the prize's committee has announced on November 30 at Moscow International Bookfair “Non/Fiction” in Moscow. The oldest independent literary award in Russia, Andrei Bely Prize originated in 1978 in the circle of underground Leningrad (now St. Petersburg) authors many of whom had to become the founding fathers of the present Russian writing. Now the Prize is thought to be the most authoritative award for Russian poets, it is also given to prose writers, non-fiction authors, translators and curators. This year Lvovsky shared the honour with Viktor Pelevin (prose), Vadim Rudnev and Ilya Budraitskis (non-fiction), Vitaly Kalpidi and Gleb Morev (curating).


Jaan Kaplinski in Tallinn

01.10.2017

On September 28 Estonian poet Jaan Kaplinski presented his second collection of Russian poems Wegener's Smile, published with Literature without borders, in Tallinn Central Library. The author was introduced by the publisher Dmitry Kuzmin as well as by Estonian poet, translator and publisher Igor Kotjuh who had published the first Kaplinski's book of Russian poetry in 2014. Kuzmin underlined that Kaplinski as a Russian poet is a perfect example of permanent crossing the borders (between languages, national cultures and poetical traditions).

All the three participants of the event were reading Kaplinski's poems; in the meantime Kotjuh interviewed Kaplinski. Some topics for discussion met Kaplinski's and Kuzmin's vivid reaction: they talked in details about the poet's attitude towards Nature, about Eastern influence in his poetry, about political implications in some of the poems.


Jaan Kaplinski in St. Petersburg

24.09.2017

The new collection of Russian poems by Jaan Kaplinski, Wegener's Smile, published with Literature without borders, was presented on September 22 for the first time in St. Petersburg in Andrei Bely Centre. Kaplinski, the world-renowned Estonian poet, had switched to Russian about ten years ago, and this is his second originally Russian book of poems after several dozens of different books in Estonian. This collection also includes some self-translations and the poems translated from different languages into Russian (including Estonian folk songs, the works of the Portuguese Fernando Pessoa, the Swedish Gunnar Ekelöf and others).

Kaplinski told the audience about Russian poetry as the lasting source of his inspiration; in his teen years he started reading poetry from Mikhail Lermontov and Vladimir Mayakovsky while now the main figures for him are Vladislav Khodasevich and especially Georgy Ivanov. On the other hand, Kaplinski pointed out that he was influenced a lot with the classical Chinese poets whom he translated into Estonian and now into Russian. Then Kaplinski and the poet Elena Pestereva have read some poems and Kaplinski's self-translations from the recent collection as well as his translations from the Ancient Chinese poet Li Yu. Pestereva also recited some other Kaplinski's poems from his massive selected works going to be published in Moscow next year, including one of the poems he wrote in English (in her own translation).


Festivāls “Dzeja bez robežām” pirmo reizi notika Rīgā

05.06.2017

 2.-4. jūnijā Kaņepes Kultūras centrā notika festivāla “Dzeja bez robežām” dzejas lasījumi – skanēja dzejoļi latviešu, krievu un zviedru valodās – katrs dzejolis oriģinālā un atdzejojumā divās valodās. Latvijas, Krievijas un Zviedrijas poētisko tradīciju pārstāvēja tādi izcili meistari kā Jānis Rokpelnis, Ļevs Rubinšteins un Anna Jederlunda, kā arī jaunākas paaudzes spilgtākie pārstāvji. Pie festivāla autoru atdzejojumiem ir strādājuši vadošie dzejnieki-atdzejotāji no trim valstīm – kuru skaitā ir Kārlis Vērdiņš, Aljoša Prokopjevs, Larss Klebergs, Mikaels Ņudaļs. Par festivāla īpašu notikumu kļuva muzikāli-poētiskie priekšnesumi, kuros uzstājās tādi dzejnieki kā Sergejs Timofejevs, Natālija Azarova un Gaļina Rimbu - sadarbībā ar mūziķiem no Rīgas un Berlīnes.

Festivāla programma parādīja, cik daudz kopīga ir starp dažādu poētisko tradīciju pārstāvjiem – it īpaši manāma sasaukšanās starp jaunākas paaudzes autoriem: sociāli-kritiska pieeja, individuālais protests pret ikdienas ļaunumu, mūsdienu sabiedrības pamatu nolieguma deklarēšana apvienoja Annu Aksforsu un Naimu Šahbounu no Zviedrijas, Jeļenu Glazovu no Latvijas un Gaļinu Rimbu no Krievijas. Tajā pašā laikā uzmanība pie katra mirkļa metafiziskā satura, intonācijas nianses un melodiskās modulācijas ir aktuāli ne tikai vecākās paaudzes autoriem – Jederlundai, Rokpelnim un Azarovai, bet arī viņu tradīcijas turpinātājiem, starp kuriem vissiltāk tika pieņemts latviešu dzejnieks Artis Ostups.

Festivāla noslēgumā dzejnieki-dalībnieki slepenā balsojumā izvēlējās festivāla balvas uzvarētāju. 7 no 11 dzejniekiem nosauca par laureāti dzejnieci no Krievijas - Gaļinu Rimbu. Izteicot pateicību saviem kolēģiem, Rimbu pasvītroja, ka tikšanās ar autoriem no citām valstīm un dažādām rakstīšanas metodēm festivāla gaitā, priekš viņas kļuva ne tikai par poētisko, bet arī par politisko notikumu. Festivāla laureātei tika pasniegts balvas simboliskais veidols – Sabīnes Moores mākslas darbs; balvas materiālais nodrošinājums ir laureāta dzejas krājuma publicēšana latviešu un zviedru valodās.

Festivālu “Dzeja bez robežām” rīkoja biedrība “Literatūra bez robežām” (Literature without borders), Latvijas nekomerciālā organizācija, kas nopublicēja virkni poētisko krājumu krievu, latviešu un angļu valodās, kā arī piedāvā rezidences iespējas dzejniekiem un atdzejotājiem.

Festivāls tiek rīkots ar Zviedrijas Kultūras padomes, Zviedrijas akadēmijas un Valsts Kultūrkapitāla fonda finansiālu atbalstu.


Bohdans-Oļegs Horobčuks un Ella Jevtušenko veica dzejas lasījumus Rīgā

08.05.2017

 6. maijā Bolderāja grāmatnīca Rīgā noturēja tikšanos ar ukraiņu dzejniekiem Bohdanu-Oļegu Horobčuku un Ellu Jevtušenko; notikumu atbalstīja Literatūra Bez Robežām. Dmitrijs Kuzmins iepazīstināja abus autorus kā svarīgas personības savās literārajās paaudzēs: 30 gadus vecais Horobčuks ir viens no ievērojamākajām personībām 2000šo gadu paaudzē, kamēr 20 gadus vecā Jevtušenko uzradās nesen kā daudzsološs jaunais talants.

Pārmaiņus, abi autori prezentēja savu pēdējā laika dzeju, pilnu ar fiziofilozofiskām ainām (kontrastā ar Gorobčuka ironiski urbanizēto pagājušās dekādes dzeju), Kuzmins veica lasījumus krievu valodas tulkojumā. Diskusijā ukraiņu viesi adresēja paaudžu atšķirību problēmas nacionālajā dzejā, pārskatīja ukraiņu literārās dzīves īpatnības, pārsvarā formētas pēc literārajiem festivāliem, un apsprieda strīdīgo tematu par krievu un ukraiņu valodu nozīmi pašu biogrāfijās un mūsdienu ukraiņu literārajā ainavā.


Krievu lasītāji balsoja par Serhija Žadana grāmatu

21.12.2016

Labi zināmais krievu tīmekļa žurnāls Afisha Daily aicināja savai auditorijai izvēlēties visnozīmīgākās 2016. gada grāmatas. Žadana „Viss atkarīgs tikai no mums” finišēja kā otrā dzejas nominācijā (iegūstot 25% kopējo balsu), uzreiz pēc Fernandu Pesoas „Jūras odas” tulkojuma krievu valodā (ar 31% kopējo balsu). Starp citiem krievu lasītāju slavētiem autoriem, kuri piedalījās balsojumā, bija iekļauti Marsels Prusts, Umberto Eko un Hanja Janagihara.

Afisha Daily aptaujas pilnie rezultāti


Serhijs Žadans Rīgā

05.10.2016

 3. oktobrī tā sauktā Euroclub tikšanās, debatējot krievu intelektuāļu sabiedrību Latvijā, bija veltīta Serhija Žadana apmeklējumam. Dmitrijs Kuzmins iepazīstināja Žadanu kā visspēcīgāku balsi nesenajā Ukraiņu literatūrā un attēloja viņu kā autoru, kurš gudri kombinē Romanticisma pašpasludināto atbildību par valsts un tās cilvēku likteni ar Postmodernisma izpratni par vērtību un ideālu relativitāti. Tad Eiroclub priekšsēdētājs Igors Vatoļins uzdeva autoram virkni jautājumu sākot ar viņa patreizējām izvēlēm lasīšanā līdz viņa viedoklim par Ukrainas politiskajiem apstākļiem. Žadans atbildēja detalizēti. Viņš aprakstīja īpašo valodas situāciju Austrumukrainā, kurā viņš bija dzimis un audzis, slavēja Harkovu, savas uzturēšanās pilsētu, kā Ukrainas studentu kopienas galvaspilsētu un noteica kā savu interešu lauku vispasaules dzejā visu robežās starp Bertoltu Brehtu un Paulu Cēlanu. Žadans un Kuzmins prezentēja arī „Viss atkarīgs tikai no mums”, Žadana dzejas izlasi krievu tulkojumā.

Nākamajā dienā Kaņepes Kultūras Centrā pūlis svinēja pirmo Žadana grāmatu latviešu valodā: viņa novele oriģināli dēvēta „Vorošilovgrada” (zem šī vārda Padomju Savienības laikā tika pazīta Ukrainas pilsēta Luhanska) ir tikko publicēta Jāņa Rozes apgādā, zem nosaukuma „Džezs pār Donbasu”. Sarunā ar izdevniecības direktori Renāti Punku, Žadans dalījās savās sajūtās par tulkoto literatūru kā visspēcīgāko ieroci vispusējai izpratnei starp dažādām valstīm. Autors un viņa tulks Māra Poļakova prezentēja noveles izvilkumus. Žadana dzeja tika arī citēta: autors lasīja ukraiņu valodā, Poļakova un Māris Salējs atstāstīja tulkojumus kurus veica Salējs un Jānis Elsbergs, kamēr Platons Buravickis asistēja lasījumiem ar improvizāciju uz klavierēm.


Ļvovā prezentētas Serhija Žadana un Jevgēnija Ostaševska grāmatas

20.09.2016

 23. Ļvovas Internacionālais Grāmatu Gadatirgus un Literatūras Festivāls Literatūra Bez Robežām prezentēja divas atklāšanas grāmatas no to atdzejojumu sērijas.

 17. septembrī Ļvovas pulvertornī lasītāji tikās ar Serhiju Žadanu, vienu no vislabāk zināmajiem ukraiņu dzejniekiem, un svinēja viņa dzejas izlases parādīšanos krievu valodas atdzejojumā ar nosaukumu „Viss atkarīgs tikai no mums”. Divi no deviņiem līdzdarbojošajiem tulkiem, Dmitrijs Kuzmins un Aleksejs Cvetkovs, lasīja savus tulkojumus (gan grāmatā iekļautos, gan arī nepublicētos), kamēr autors atbildēja uz katru no tiem ar oriģinālo dzeju. Lasījuma dalībnieki uzsvēra, ka autora krievu valodas izdevums ir kā kulturāls un politisks notikums patreizējā Krievu-Ukraiņu kara kontekstā.

 18. septembrī Jevgēnijs Ostaševskis klubā Underground prezentēja savu dzejas kolekciju „Dīdžeja Spinozas dzīve un uzskati” (iepriekšējā naktī viņš lasīja lekciju par kodu maiņu un divvalodību dzejā). Lasot savu paša dzeju, Ostaševskis komentēja arī par multikulturālisma aizsākumu. Interesanti, ka vakara gaitā autors recitēja gan oriģinālo angļu valodas dzeju, gan Aleksandra Zapoļa atdzejojumus krievu valodā.


Krišjāņa Zeļģa grāmatas krievu valodā atvēršana

14.09.2016

Maskavas izdevniecības projekts "ARGO-RISK" (АРГО-РИСК) jau vairāk nekā 20 gadus nodrošina Krievijas lasītājus ar dzejas jaunumiem, grāmatu sērijā "Ar tāliem vējiem. Mūsdienu aizrobežu dzejas bibliotēka". Sērijā šoreiz iznācis latviešu dzejnieka Krišjāņa Zeļģa dzejas krājums «Я такими глупостями больше не занимаюсь» ("Es ar tādām muļķībām vairs nenodarbojos",) rīdzinieka Aleksandra Zapoļa atdzejojumā. Izdevuma pamatā ir Zeļģa grāmatas "Visas tās lietas" (2010) un ''Zvēri'' (2016), kā arī krājumos neiekļautie darbi. Zeļģa krājums ir septītā grāmata sērijā. Sērijā tulkoti slavenu dzejnieku darbi no Francijas, Polijas, Serbijas, Ukrainas un Izraēlas. Grāmatas izdošanu atbalsta Latvijas Rakstnieku savienība un Kultūrkapitāla fonds.

Kompaktie un izsmalcinātie Zeļģa dzejoļi piedāvā labi atpazīstamu mūsdienu latviešu jaunieša dzīvi kā virkni absurdu notikumu, kurus apraksta nesatricināms un labu vēlošs vērotājs. Zapoļa tulkojums atveido dabisko oriģināla dzejoļu intonāciju, tajā pašā laikā saglabājot krievu lasītājam uztveramu vieglu akcentu (uz daudzskaitlīgo vārdu un nosaukumu rēķina, kas vairāk saprotami lasītājiem Latvijā). Prezentācijas laikā dzejoļi no jaunās grāmatas bija dzirdami gan latviešu, gan krievu valodā.


Moscow audience gathered to celebrate the book of Serhiy Zhadan

30.08.2016

«Everything depends only on us», the book of selected poems of the leading Ukrainian author Serhiy Zhadan published in Latvia by Literature Without Borders, was presented on August 26 at Zverev Centre of Contemporary Art in Moscow. The gathering was propelled by Igor Sid, one of the contributing translators of the book, and moderated by its compiler and publisher Dmitry Kuzmin who has also submitted his translations of Zhadan's poem to the collection. Sid and Kuzmin had also cooperated in creating the first Russian edition of Zhadan's poetry back in 2003 when his «The History of Culture at the Beginning of the Century» translated by Sid appeared through Kuzmin's Moscow-based publishing project ARGO-RISK.

The reading commenced with explicitly political statements by Sid and Kuzmin: while Sid introduced the book as a symbol of possible peace and understanding between Russia adn Ukraine, Kuzmin insisted that it emerged as a part of the war, a small investment to anti-fascist resistance against Putin totalitarianism. He stressed then that there are three main trends carefully intertwined in the whole body of Zhadan's poetry: the ballades transfigured from its romantic origin (when it was a preferable genre of the cultural era of national revivals) to postmodern ambiguity, — love poems rooted into the concept of love as an adventure, beatniks-style, — engaged poetry, especially of present war time but also of the previous years and strikingly predictive. The emblematic examples of these three tendencies were recited by Kuzmin in his own translation. Igor Sid and Maria Galina also presented their translations of Zhadan's poems; other 7 translating contributors living rather far from Moscow (like in New York City or in Siberia) were also named, and a single translation by any of them was recited, in especially moving address Elena Marinicheva, the best known translator of Ukrainian prose, presented a war poem by Zhadan translated by Alexei Tsvetkov and claimed that this small lament for a refugee's destiny was crucial for self-realisation of many people both in Ukraine and Russia in the moment of the military outburst in mid-2014. Some poems of Zhadan were also read in Ukrainian by Sid and the poet Arkady Shtypel. The well-known poet and critic Danila Davydov also delivered a speech and pointed out that Zhadan is an extremely important figure as the one who will cross any borders and stitch up any breaks.


Vasyl Lozynsky in Riga

20.07.2016

Ukrainian poet Vasyl Lozynsky on July 19 appeared in Bolderāja bookstore in Riga with the reading supported by Literaure Without Borders. Introducing the author, Dmitry Kuzmin pointed out rather special dispassionate tone and optical peculiarity of Lozynsky's poems most of which present passing, noninvolved glance at the historical moment of crucial importance that Ukraine undergoes now. Lozynsky has read the poems from his collections “Holiday after Debauchery” (2010) and “Another Country” (2016) in Ukrainian and also in English translation of Ostap Kin and Ali Kinsella. All the poems were also presented in Russian translation of Kuzmin and Fridrikh Chernyshov (the former read them all), and a few Latvian translations made by Māris Salējs were read by Artūrs Punte. The author voluntarily provided his poems with some comments to shape rather personal context behind their creation.


Lawrence Schimel in Riga

14.06.2016

Lawrence Schimel, the American poet, writer, translator and publisher, read his poems on June 13 in the Latvian LGBT association “Mozaika”. Introducing him, the head of Literature Without Borders project Dmitry Kuzmin underlined Schimel's all-pervading attraction to contrasts and contradictions reconciled in hybrid forms and identities; Schimel himself spoke in details about his committing to intersectional approach: as a publisher he is eager to promote the voices of underrepresented minorities of different kind (seeing, for instance, a poetry collection of gay deaf author as both gay voice in the deaf community and deaf voice in the gay community), and as a poet he revives strictly formal and pretty archaic kinds of poetry, like sestina or limerick, to fill them with some sort of provocative contents.

Some poems were read from two collections of Schimel's poetry, “Fairy Tales for Writers” and “Deleted Names”. For several of them Kārlis Vērdiņš and Dmitry Kuzmin provided the translations into Latvian and Russian respectively. The audience observed a moment of silence in memory of victims of the mass shooting in Orlando.


Eugene Ostashevsky's book was presented in Riga

13.06.2016

On June 12 the bilingual English and Russian edition of Eugene Ostashevsky's poetry collection “The Life and Opinions of DJ Spinoza” was presented in Kaņepes Kultūras centrs. Ostashevsky was introduced as an exemplary border-crosser: he had left Russia in the age of ten to become an English-speaking author in the USA while still bearing multiform connections with the culture of his origin.

Ostashevsky demonstrated an extraordinary reciting artistry in declaiming, growling and singing his poetry; on the other hand, he provided the book as a whole and some poems in particular with elaborated comments including the general framework of Spinozian philosophy relevant for the whole concept of the book with its dual affirmative and ironical approach towards the rationalist worldview.

All the poems were echoed with their Russian translations recited by the translator, Alexander Zapol. Finishing the reading, Ostashevsky answered the questions posed by Russian journalist Grigory Nekhoroshev and American poet Lawrence Schimel; in particular he stressed the special function of rhyme in his poetry as a marker of linguistic absurd.

Eugene Ostashevsky interviewed by Latvian TV and Latvian web media (in Russian)


Poļinas Barskovas autorvakars Rīgā

02.06.2016

 30. maijā Rīgā, klubā „Bolderāja” notika projekta Literature Without Borders rīkotā tikšanās ar ASV dzīvojošo krievu dzejnieci Poļinu Barskovu. Projekta vadītājs Dmitrijs Kuzmins pastāstīja, ka Barskova krievu poēzijā debitēja 1990-jos gados kā neparasti apdāvināta pusaudze, kura laika gaitā spēja radoši attīstīties par ievērojamu dzejnieci un profesionālām godalgām apbalvotu prozaiķi. Barskova nolasīja savus jaunākos, tostarp vēl nepublicētos tekstus, kuros savijās lirika un vēsturiskie motīvi (īpaši poēmā „Gaisa trauksme”, kur citētas vēstules no Staļina lēģeriem un Ļeņingradas blokādes). Rakstniece noskaitīja arī vienu dzejoli no sava pirmā dzejas krājuma, ko 1993. gadā izdeva Dmitrijs Kuzmins. Dažus Barskovas latviskojumus nolasīja atdzejotājs Einārs Pelšs.


Eināra Pelša grāmatas atvēršana

17.05.2016

 16. maijā Rīgā Kaņepes Kultūras centrā, notika Eināra Pelša dzejas krājuma „Mīļākais tētis pasaulē” atvēršanas svētki. Tā ir pirmā mūsu apgādā izdotā latviešu grāmata.

Ievadvārdā galvenais redaktors Dmitrijs Kuzmins pastāstīja, ka Pelšs ir ne vien meistarīgs atdzejotājs, bet arī interesants, savdabīgs dzejnieks, kura konceptuālo tekstu jaunrade ir dziļi liriska. Dzejnieks Kārlis Vērdiņš skaidroja, ka Eināra Pelša marginālā pozīcija mūsdienu latviešu literatūrā ir apzināta izvēle, ar eksperimentāliem meklējumiem un spēles elementiem paplašinot latviešu dzejas robežas.

Pelšs lasīja savus tekstus un grāmatā iekļautos tulkojumus no krievu valodas — dzejoļus no mūsu apgādā nesen izdotā Igora Pomeranceva dzejas krājuma un izcilā mākslinieka Vasilija Kandinska dzejprozu.

Mūzikas pauzēs rokgrupa „MotoriuM” (Kaspars Vaļinieks – ģitāra, balss, Raivis Cauņa – basģitāra, Pēteris Deķis – bungas) nospēlēja dažas dziesmas; dzejnieki Guntis Kursišs (ģitāra) un Raimonds Kirķis (bungas) arī iepriecināja klausītājus ar savu muzikālo, jauko bonusu. Vēl viņi ( pasākumā dēvēti par duetu „Kaķi”) pamaiņus izteiksmīgi norunāja vienu Pelša gardzejoli. Sarīkojuma izskaņā, autoram izdalot dzejskrejlapas, klātesošie korī noskandināja vārsmojumu „Četri dzejnieki deklamē vienlaikus:”.


Berlīnē tika prezentēta Jevģēnija Ostaševska grāmata

12.05.2016

 10. maijā Berlīnes mūzikas klubā „Ausland” lasītāji tika iepazīstināti ar nule izdoto Jevģēnija Ostaševska bilingvālo krievu-angļu grāmatu „Dīdžeja Spinozas dzīve un uzskati”. Pasākums tika rīkots diskusijas „Berlīnes literārās diasporas un multilingvisms” ietvaros, to vadīja Berlīnes Universitātes profesore Sjuzanna Franka. Amerikāņu dzejnieks Ostaševskis un vācu rakstniece Olga Grjaznova Padomju Savienību pameta bērnībā un tagad raksta savu jauno valstu valodās, saglabājot arī savu dzimto. Ostaševskis nolasīja dažus dzejoļus angļu oriģinālā un Aleksandra Zapoļa krievu atdzejojumus. Franka iepazīstināja ar Uļjanas Volfas vācu tulkojumiem. Grjaznova nolasīja fragmentu iz sava otrā romāna „Kādas laulības tiesiskā neskaidrība”. Abi autori stāstīja par savu saikni ar savām jau attālajām krievu saknēm. Dmitrijs Kuzmins, Ostaševska grāmatas izdevējs, apsveica autoru un atzīmēja krievu kultūras nozīmīgo ietekmi viņa savdabīgās eksperimentālās dzejas balss tapšanā.


Nosaukti Noras Gaļ prēmijas laureāti

28.03.2016

 27. martā Maskavā ar Noras Gaļ prēmiju (Премия Норы Галь) par labāko īsprozas tulkojumu, kas tiek pasniegta jau piekto sezonu, tika apbalvota Anna Bleiza (izdevniecības „ACT” nominācija) par Nīla Geimena miniatūru cikla „Pasaku kalendārs” tulkojumu.

Šosezon kopīgi ar projektu „Literatūra bez robežām” tika iedibināta veicināšanas balva jaunajiem tulkotājiem. Laureātam tiek apmaksātas ceļa izmaksas un apmešanās mūsu rezidencē, lai šeit viņš varētu pilnveidot savu tulkotāja māku un turpināt strādāt ar prēmijai nominēto darbu. Šo balvu saņēma 21 gadu vecā Aleksandra Samarina par Dona Delillo stāstu „Pusnakts pie Dostojevska”.


Linora Goralika nominēta prēmijai «Savdabība»

11.03.2016

 10. martā tika nosaukts prēmijas „Savdabība” ceturtās sezonas finālam nominēto grāmatu saraksts. Labāko skaitā, līdzās Maskavā un Sanktpēterburgā izdotajām Mihaila Aizenberga, Vladimira Aristova, Poļinas Barskovas, Sergeja Zavjalova un Leonīda Švaba grāmatām, ir arī Linoras Goraļikas dzejas krājums „Tad tā bij svilpīte”.

Prēmiju „Savdabība” 2013. gadā iedibināja vadošie krievu jaunās paaudzes kritiķī. Tā „izceļ dzejas grāmatas, kur dzeja tuvojas pētījumam”.


Linora Goraļika Londonā

23.02.2016

Pirmo mūsu apgādā vasarā izdoto dzejoļu krājumu 2016. gada 19 februārī Londonas klubā „Atvērtā Krievija”prezentēja tā autore Linora Goraļika (pirms tam notika grāmatas atvēršanas pasākumi Rīgā un Maskavā). Pēc priekšlasījuma rakstniece atbildēja uz klausītāju jautājumiem gan par savu radošo darbu, gan par sabiedriski politiskām norisēm. „Man ir kopības, „mēs” sajūta, kas ir nevis hierarhiska, bet horizontāla, brāļu un māsu attiecības ne vien radošajā plānā, bet arī dzīvē,” – runājot par savu literāro ģeneoloģiju, pauda autore.


Igora Pomeranceva grāmatas prezentācija

31.01.2016

 2016. gada 31. janvārī dzejnieks Igors Pomerancevs Rīgā prezentēja apgādā „Literatūra bez robežām” izdoto grāmatu „Nāve šī vārda labākajā nozīmē”. ”Happy Art Museum” galerijā skanēja viņa dzejoļi, Einārs Pelšs nolasīja dažus atdzejojumus latviski. Pomerancevs pastāstīja par savām galvenajām nodarbēm – dzeju un radio (jau daudzus gadus viņš strādā radio „Brīvība”). Par to mijiedarbību tika runāts arī demonstrētajā ukraiņu režisores Lidijas Starodubcevas (viņa ir arī grāmatas māksliniece) filmā par Pomerancevu: 20 minūšu vizuālais stāsts ir veidots kā dialogs ar citiem dzejniekiem, kuru balsis kādreiz skanējušas radio ēterā.


Dzejas lasījumi Ašrafa Fajeda atbalstam

15.01.2016

 2016. gada 14. janvārī „Literatūra bez robežām” organizēja savu pirmo publisko akciju – dzejas lasījumus arābu dzejnieka Ašrafa Fajeda atbalstam. Pasākumam galvenokārt bija informatīva nozīme – iespēja likt cilvēkiem runāt par konkrēto notikumu, kā arī iegūt plašāku priekšstatu par pasaulē notiekošo. Ašrafam ir 35 gadi un viņš ir bēglis no Palestīnas, kas tagad dzīvo Saūda Arābijā. Viņš nodarbojas ar vizuālās mākslas popularizēšanu pasaulē un jau kļuvis par vienu no vadošajiem mūsdienu mākslas atbalstītājiem rietumu pasaulē. Autora dzejas krājums “Iekšējas instrukcijas” (2008) kļuva par austrumu intelektuāļu iekšējās dzīves izteiksmīgu liecību, kas saistīta ar rietumu kultūras tradīcijām. Tomēr Arābijas tiesa uztvēra dzejas krājumu kā ateisma propagandu un necieņu pret musulmaņu ticību, tāpēc 2015. gadā 17. novembrī Fajedam tika piespiests nāvessods par novēršanos no islāma. Lasījumu organizators – tulkotājs, dzejnieks un izdevējs Dmitrijs Kuzmins – pastāstīja, ka galvenā pasākuma ideja ir apvienot autorus, kuriem nav vienaldzīga šī situācija. Dmitrijs īpaši akcentēja Latvijas piedalīšanās svarīgumu līdzīgas iniciatīvas realizēšanā. Šādi pasākumi ļauj izrādīt savu solidaritāti un saliedēt sabiedrību, teica Dmitrijs Kuzmins, piebilstot: “Tas viss, pirmkārt, ir par mums pašiem.” Šo ideju atbalstīja arī autori visā pasaulē – tostarp Nobela prēmijas laureāti literatūrā Herta Millere, Elfrīde Jelineka, Orhans Pamuks un Vole Sojinka, kā arī starptautiskās rakstnieku savienības PEN International prezidente Dženifera Klementa. Pasaulē Fajeda atbalstam tika sarīkots 121 literārais pasākums 43 valstīs.

Rīgas pasākums notika grāmatu veikalā Nice Place/Mansards, tajā piedalījās 11 autori. Ašrafa Fajeda darbu atdzejojumus lasīja Dmitrijs Kuzmins un Sergejs Timofejevs, skanēja arī Anastasijas Šipuļinas un Staņislava Ļvovska atdzejojumi. Kārlis Vērdiņš noskaitīja dažas latviešu klasiķa Kārļa Skalbes vārsmas, kurš 1911-1913 gadā 18 mēnešus, politiski apsūdzēts, pavadīja cietumā. Einārs Pelšs nolasīja Baltkrievijas krievu dzejnieka Dmitrija Stroceva un PSRS represēto dzejnieku Osipa Mandelštama un Nikolaja Gumiļova dzejoļus. Dmitrijs Kuzmins savukārt iepazīstināja ar baltkrievu dzejnieces Valžinas Mortas daiļradi. Arvis Viguls runāja savu Osipam Mandelštamam (kuram šogad tiek atzīmēta 125. dzimšanas diena) veltīto dzejoli. Toms Treibergs noskaitīja Česlava Miloša angliskotos poļu poēta Zbigņeva Herberta pantus. Skanēja Jeļenas Glazovas, Sergeja Timofejeva, Semjona Haņina, Edvīna Raupa, Toma Treiberga, Arvja Vigula, Eināra Pelša, Edgara Sondora dzeja. Jānis Rokpelnis nolasīja savu jaunībā sacerēto dzejoli krievu valodā un tā angliskoto versiju.

Kopīga pasaulē fotoreportāža


Grigorija Kružkova grāmatas atvēršana

18.12.2015

 17. decembrī Maskavas grāmatnīcā „Pie Kentaura” Krievijas Valsts Humanitārās Universitātes Grāmatu kluba sarīkojumā tika prezentēta Grigorija Kružkova dzejas un atdzejas grāmata „Auksti-karsti”.

Vakara ievaddaļā grāmatu izdevušā apgāda „Literature Without Borders” galvenais redaktors Dmitrijs Kuzmins pastāstīja par jau izdotajām un gaidāmajām grāmatām. Grigorijs Kružkovs nolasīja dzejoļus un dažus savus atdzejojumus, pastāstot par dzejošanas un atdzejošanas prasmju tuvību. Vakara gaitā, klausītāju lūgts, autors nolasīja arī agrāk sacerētas vārsmas.

Vakaru vadīja dzejnieks un atdzejotājs Ļevs Oborins.